3D printēšanas "totalizatorā" ir jauns spēcīgs spēlētājs. Kamēr pasaules plašsaziņas līdzekļu virsraksti sludina 3D printēšanas tehnoloģiju brīnumainās iespējas, Ķīna ir klusi palielinājusi un nostiprinājusi savu klātbūtni šajās tehnoloģijās. Ķīnas valdība ir apņēmusies investēt 1,5 miljardus juaņu (aptuveni 245 miljonus dolāru) septiņu gadu laikā, lai attīstītu 3D printēšanu izmantojošo ražošanu.

Ķīna ir arī finansiāli atbalstījusi Āzijas ražošanas asociāciju, kura plāno izveidot 10 inovāciju institūtus, lai veicinātu 3D printēšanas ražošanas tehnoloģijas.

Spēle ar lielām likmēm

"Es uzskatu, ka Ķīna pārspēj ASV proporcijā vairāk kā 3 pret 1 valsts investīciju ziņā 3D printēšanā," saka Tailers Bensters. Bensters ir programmas Inside 3D Printing vadītājs kompānijā Meckler Media, kas organizē 3D printēšanas konferences visā pasaulē. Viņš ir vairāku investīciju ziņojumu par tehnoloģijām autors.

Kaut arī Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām ir lielākā daļa industriālo 3D printēšanas sistēmu pasaulē, Ķīna strauji tuvojas ražošanas jaudu ziņā. Saskaņā ar Wohler ziņojumu, Ķīnā jau ir lielāks šādu sistēmu ražotāju skaits kā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Iekšējais 3D printeru tirgus Ķīnā arī palielinās. Saskaņā ar Lux Research, 3D printeru pārdošana Ķīnā līdz 2018. gadam pieaugs līdz 37 800, un ieņēmumi būs trīskāršojies līdz 109 miljoniem ASV dolāru.

Saskaņā ar Benstera teikto, Ķīnas uzņēmumiem ir "eksporta" mentalitāte. "Vietējo patērētāju piesaiste Ķīnā stipri atpaliek no Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm," viņš teica. "Maker kustība (kas bijusi atbildīga par lielāko daļu jauninājumu 3D printēšanā) šajā valstī ir, bet vēl aizvien atpaliek attīstībā par vairākiem gadiem (kāda tā ir Amerikas Savienotajās Valstīs)."

Tomēr Ķīnas uzņēmumu priekšrocība ir ražošanai gatava ekosistēma un lēts darbaspēks, kā rezultātā cenas ir ievērojami lētākas nekā Rietumu konkurentiem. Neatkarīgi no tā, vai tās ir rūpnieciskās sistēmas vai patēriņa preces, Ķīnā izgatavotie 3D printeri maksā daudz mazāk nekā Štatos izgatavotie analogi.

Piemēram, vidējais "mājas" 3D printeris, ko izgatavojis ražotājs ASV, maksā ap 1000 ASV dolārus, savukārt Ķīnā ražotie 3D printeri tiek pārdoti pat par pusi no šīs cenas. Pat ja šai summai pieskaita iespējamos importa nodokļus un  atmuitošas maksu, "ķīniešu" 3D printeris izmaksās stipri lētāk.

"Tā kā daudzie patentu piešķirtie monopoli dažādās 3D printēšanas tehnoloģijās beidzas šajos gados, Ķīnas 3D printeru ražotāji pieredzēs strauju izaugsmi," sacīja Bensters. "Vienkāršāka 3D printēšanas tehnika par zemām cenām un ar lētām izejvielām rezonē ar klientiem, gan lieliem, gan maziem, kuri bieži noraida "superkvalitatīvo" dārgo zīmolu produkciju, ko piedāvā 3D Systems, Stratasys un citi."

Jautājumi paliek

Ķīnas lielākais 3D printeru ražotājs Tiertime, neslēpj mērķi kļūt par pasaulē lielāko 3D printeru ražotāju. Pagājušā gada Stratasys Ltd. tiesas prāva pret Afinia, kas licencē printerus no Ķīnas, izceļ sarežģīto konkurenci starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm šajā perspektīvajā industrijā.

Neskaidra ir arī 3D printēšanas ietekme uz ražošanu, kas pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir veicinājusi Ķīnas ekonomikas izaugsmi. 3D tehnoloģijas novērš lielu roku darba daļu, mehanizējot ražošanas procesu. Lēta darbaspēka faktors, kas līdz šim ir bijis Ķīnas unikālais piedāvājums pasaules ražotājiem, šajā kontekstā nedarbosies. Bet vai tā ir problēma?

"Ražošana jau virzās prom no Ķīnas uz Dienvidaustrumu Āziju, kur darbaspēks ir lētāks," saka Bensters. Viņš skaidro, ka 3D printēšanas uzņēmumi ir daļa no Ķīnas ražotāju jaunā viļņa, "kuri koncentrējas uz novitātēm un oriģinālu dizainu."

"3D printēšana ir dabiska attīstība," viņš saka. "Protams, šī tehnoloģija ir potenciāls drauds esošajām, bet valsts, šķiet, to atzīst par perspektīvu, ieguldot tās attīstībā līdzekļus."

Avots: Benzinga